Š? gada septembris Dullajam Didzim ir ros?gs m?nesis – vi?š ne tikai daudz str?d?jis, bet paguvis paciemoties ar? pie saviem faniem un citiem zin?bas alkstošiem jauniešiem uz Sald?. Tur vi?u sagaid?ja vair?ki simti skol?nu, vec?ku un skolot?ju.
Sald? Dullo Didzi sagaid?ja ar t?d?m ov?cij?m, ka s?kum? vi?š sabij?s un jau grib?ja b?gt prom, ta?u pien?kuma apzi?a pret zin?tni, Didzim lika palikt un b?rniem ar? kaut ko lietder?gu par?d?t un paskaidrot.
Dažu stundu laik? vi?i visi kop? ar Dull? Didža pal?dz?bu uzb?v?ja un palaida desmitiem ?dens ra?ešu, saprata, k? darbojas atmosf?ras spiediens un Didzis pat paman?j?s izveidot jauniešu p?t?ju or?estri. Prieks, ka pas?kums patika gan lielajiem, gan mazajiem.
Pateicoties Didža idejai un Saldus pils?tas jauniešu un skolot?ju uz??m?bai, tagad mazie skol?ni uz skolu dodas nevis ar k?j?m, bet gan ar gaisa spilvenu.
Ja v?laties uzaicin?t Didzi ar vi?a eksperimentiem uz savu skolu vai k?du priv?tu pas?kumu, l?dzu, sazinieties ar HansaMedia - kristine@hansamedia.lv.
- 26.septembra raid?jum? „Viss notiek” skatieties VOX populi jeb Tautas balss forumu par p?rtiku un p?rtic?bu. Cik ?oti m?s sekojam l?dzi tam, ko ?dam? Vai pasaules p?rtikas kr?ze maina m?su ?šanas paradumus? Vai biop?rtika ir m?su vesel?bas garants, un k? tirgot?ji m?s nemanot „pierun?” pirkt vienu vai otru produktu? Uz šiem aktu?lajiem jaut?jumiem raid?jum? atbildes sniegs p?rtikas nozares eksperti.
„P?rtika ir temats, kas b?s aktu?ls visos laikos. No vienas puses m?s ?dam, lai dz?votu, ta?u no otras puses p?rtika ir gan filozofija, gan m?ksla, gan politika, gan bizness,” diskusijas temata izv?li skaidro „Viss notiek” redaktore Adri?na Roze.
„Foruma ideja ir ?oti vienk?rša,” st?sta Adri?na Roze. „Pusgada garum? skat?t?ji ir ies?t?juši sev interes?jošus jaut?jumus, m?s esam tos apkopojuši, lai secin?tu, kuras t?mas šobr?d cilv?kiem ir visaktu?l?k?s un tagad uz šiem jaut?jumiem atbild?s un situ?ciju skaidros gan eksperti studij?, gan nozares speci?listi nekl?tien?.”
K? st?sta A.Roze, jaut?jumi par p?rtiku ir ies?t?ti ?oti daudz, t?p?c šoreiz „Viss notiek” Vox populi forum? run?s par Latvijas p?rtikas industrijas iesp?j?m izc?n?t vietu citu valstu tirgos, par to, kas ?sti ir ?en?tiski modific?t? p?rtika un kas ietekm? m?su izv?li lielveikalos? Viens no galvenajiem cilv?ku jaut?jumiem ir - vai pirc?js var uztic?ties uzrakstiem uz iepakojumiem?
„M?s dz?vojam ?st? izaicin?jumu laikmet?. Šobr?d ikviens cilv?ks savu lati?u rok?s apgroza vair?kas reizes, pirms izdot, t?p?c vi?š grib par savu naudu ieg?d?ties pašu lab?ko un kvalitat?v?ko p?rtiku, kaut ar? tas ne vienm?r noz?m? – l?t?ko,” š? br?ža situ?ciju, kas aktualiz?jusi diskusiju par tik ikdieniš?u jaut?jumu k? p?rtikas ieg?de, skaidro raid?juma „Viss notiek” autors un Vox populi foruma vad?t?js Ansis Bogustovs.
Glob?l?s sabiedr?bas diskusiju objekts arvien biež?k ir pasaules p?rtikas kr?ze, ta?u m?su valst? t? nav aktu?la probl?ma. „Dom?ju, ka m?su valst? ar p?rtiku saist?t? kr?ze visticam?k ir radusies no m?su strauj? ce?a uz p?rtic?bu,” savu viedokli pauž A.Bogustovs.
K? vienu aktu?l?kaj?m diskusijas t?m?m raid?juma veidot?ji min biolo?isko p?rtiku. „M?s gribam noskaidrot – vai bio un eko nav vienk?rši atseviš?a reli?ija, kas dom?ta bag?tajai sabiedr?bas da?ai?” st?sta Ansis Bogustovs.
Parasti Latvijas sabiedr?ba as?s debat?s iesl?gst tad, kad tiek piemin?ta ?en?tiski modific?ta p?rtika. Ar? Vox populi foruma dal?bnieki diskut?s par šo jaut?jumu, m??inot rast atbildi uz jaut?jumu – vai nav t?, ka ?en?tiski modific?t? p?rtika jau tagad nav m?su ikdienas sast?vda?a un m?s tikai t?lojam, ka m?su valst? nek? t?da nav?
Raid?jum? skatieties ar? k?du interesantu eksperimentu – Foruma dal?bnieki p?rbaud?s, k?du pienu m?s ikdien? izv?lamies - ar uzturviel?m bag?t?ko vai garš?g?ko?
Diskusij? piedal?s Krist?ne Brunovska (?pašniece z/s „Ezerkauli?i”, kas gan import? d?rze?us no ?rvalst?m, gan audz? paši), Rolands Gulbis (AS „Valmieras piens” valdes priekšs?d?t?js) un Henriks Danus?vi?s (Latvijas Tirgot?ju asoci?cijas priekšs?d?t?js). Diskusij? piedal?s ar? citi ar p?rtikas nozari saist?ti eksperti – Iveta Lini?a (vien?g?s Latvijas biolo?isk?s pienotavas „?eipenes piensaimnieks” vad?t?ja, Normunds Audzišs (SIA „Dimdi?i” ?pašnieks un zemnieks), J?nis Klovi?š (Latvijas Universit?tes Genoma centra vad?t?js) un Arlita Sedmale (Zemkop?bas ministrijas P?rtikas departamenta direktore).
VOX populi forumu skatieties pirmdien 26.janv?r? raid?jum? „Viss notiek”, LTV1 plkst. 21:55 vai internet? – www.vissnotiek.lv.
Telev?zijas raid?jums cilv?kiem ar ?paš?m vajadz?b?m Kop? šogad r?ko ikgad?jo p?rg?jienu cilv?kiem ar invalidit?ti – Kop? varam visu. 27. august? tiks dots starts divu dienu p?rg?jienam pa Kuld?gas rajonu. Lai ar? p?rg?jiens cilv?kiem ar invalidit?ti prasa lielu uzdr?kst?šanos un gatavošanos, p?rg?jiena dal?bnieki ir ap??m?bas pilni pier?d?t - neredz?gs cilv?ks var sp?l?t peintbolu, ar rati?kr?slu var braukt pa mežu, cilv?ks ar invalidit?ti var dz?vot pilnv?rt?gu dz?vi – vajag tikai uzdrošin?ties!
Šogad akt?v?s atp?tas t?r? pa Kuld?gas rajonu piedal?sies 6 cilv?ki ar daž?d?m invalidit?t?m, kuri, viens otru atbalstot un viens otram pal?dzot, kop? p?rvar?s š??rš?us, izaicin?s apst?k?us un realiz?s savus sap?us par pilnv?rt?gu atp?tu.
Dal?bniekiem š? p?rg?jiena daž?d?s aktivit?tes dos iesp?ju gan realiz?t senus sap?us, gan p?rvar?t sevi un pier?d?t sev un citiem, ka tas, kas grib, var.
„Šogad p?rg?jiena noteikumus esam mazliet sarež??juši,” st?sta raid?juma Kop? vad?t?js M?ris Dzelzskalns. „Dal?bniekiem savi sp?ki b?s j?p?rbauda ne tikai individu?li, bet j?dom? ar? par komandas interes?m. Dal?bnieki veidos divas komandas, kas sav? starp? sacent?sies neliel? orient?šan?s sp?l? – katrai komandai b?s karte, ar kuras pal?dz?bu b?s j?atrod kontrolpunkti.”
K? pirmais pieturas punkts dal?bniekus sagaid?s Sabiles rode?u trase Zviedru Cepur?. P?c tam sekos ciemošan?s strausu ferm?, no kuras t?l?k p?rg?jiena ce?š ved?s uz Kurzemes peintbola parku pie Melkružu d??a, lai dal?bnieki var?tu m?roties sp?kiem peintbola sp?l?.
Vakaru akt?v?s atp?tas t?res dal?bnieki pavad?s viesu nam? Mazs?lijas, kur gan makš?er?s, gan m?rosies sp?kiem pav?rm?ksl?.
Otr?s dienas r?ts t?res dal?bniekus sagaid?s ar kanoe laivu air?šanu pie Vec? Kuld?gas tilta. Šo p?rbaud?jumu, k? st?st? M?ris Dzelzskalns, dal?bnieki gaida ar lielu satraukumu, uztverot to ne tikai k? piedz?vojumu, bet ar? savu bai?u p?rvar?šanu.
P?c visiem otr?s dienas p?rbaud?jumiem, t?res nosl?gumu dal?bnieki svin?s kino pils?ti?? Cinevilla, kur ne tikai dal?sies iespaidos un emocij?s, bet lab?ko rezult?tu uzr?d?jus? komanda sa?ems uzvar?t?ja kausu.
P?rg?jiens tiks atspogu?ots tr?s raid?jumos Kop? – 8., 15. un 29.septembr?. „Gribam, lai ar? citi cilv?ki redz un saprot, ka ir ?oti daudzas aktivit?tes, kas ar? cilv?kiem ar invalidit?ti nav nekas t?ls un nepieejams. Vajag tikai uzdr?kst?ties,” nor?da M?ris Dzelzskalns.
SIA HansaMedia veidotais raid?jums „Kop?” tiek veidots jau 7 gadus. Tas ir vien?gais telev?zijas raid?jums Latvij?, kura pamatt?ma ir invalidit?te, ar to saist?t?s probl?mas un izaicin?jumi.
Raid?jums atspogu?o pozit?vos piem?rus, sp?c?gus cilv?kus un veiksm?gus dz?vesst?stus - š?di st?sti pal?dz veicin?t invalidit?tes k? cilv?ka disfunkcijas termina graušanu. Paral?li pozit?vajiem piem?riem, tiek apskat?tas probl?mas Latvijas sabiedr?b? un apk?rt?j? vid? kopum?. Raid?jums nav paredz?ts tikai cilv?kiem ar invalidit?ti, tas ir paredz?ts visas sabiedr?bas inform?šanai.
Raid?jums Kop? tiek p?rraid?ts LTV1 p irmdien?s, plkst.17:45, ar atk?rtojumu taj? paš? dien? plkst.23:55.
S?k?ka inform?cija:
Zanda L?se
zanda.luse@pr-stils.lv
T?lr. 6 7 282 472, fakss 67 281 973
Mob. t?lr. 28 678 976
- Producentu grup? „HansaMedia” tapusi jauna dokument?l? filma par dz?vi m?sdienu ??n? – „??na: bai?u faktors”, kas plaš?kai publikai b?s skat?ma 31.j?lij? LTV7 plkst. 20:05.
„??na: bai?u faktors” ir v?rojums par dz?vi m?sdienu ??n?, kur visdaž?d?k?s sadz?visk?s situ?cijas saist?s ar politiski filozofiskiem visp?rin?jumiem par pag?tni un n?kotni.
K?ds ir ??nas ?stais ce?š šodien? Prese mudž no slikt?m zi??m par ??nu. Tirgi ir pilni ar vi?u prec?m, kas esot kait?gas vesel?bai. Milz?ga lielvalsts un milzum daudz ??niešu vis? pasaul?. Visstrauj?k augoš? ekonomika un bag?t?ba. L?dz?s nabadz?ba un šausmu st?sti par ??niešu mafiju, ko redzam ar? film?s. Š?iet, ??nieši iekaro pasauli. - bez atombumbas, bet spr?dzienveid?gi. M?s joproj?m vi?us nepaz?stam. Bet nezin?mais vienm?r gan saista, gan nedaudz bied?.
„??n? notiekošais mani bied?. Bet es nevaru b?zt galvu smilt?s, un dom?t, ka tas mani neskars”, saka dokument?l? video st?sta „??na: bai?u faktors” autors Ilm?rs Latkovskis.
Saskarsme ar ??nu mums glob?laj? pasaul? ir aizvien neizb?gam?ka. T? ir pasaules liel?k? n?cija ar strauji augošu un agres?vu ekonomiku. ??n? ir izveidojies jauns agres?vs un konkur?tsp?j?gs modelis – komunistiskais kapit?lisms. No ??nas faktora m?s nevaram izvair?ties. Varam tikai dom?t, k? ar to sadz?vot, k? to izmantot sav? lab?.
„Tas bied?jošais ir naudas un materi?lo v?rt?bu vara, kas p?r?em ??nu. Ta?u taj? paš? laik? ??na ir izaicin?jums un jaunu iesp?ju zeme ar? latviešiem”, saka I.Latkovskis. „Ar to es dom?ju gan pasaules redz?juma, gan biznesa iesp?jas.”
K? nor?da Latkovskis, Olimpisk?s sp?les interesi par ??nu ir padar?jušas par modes lietu. „Ta?u b?tu slikti, ja t?l?t p?c Olimpiskaj?m m?s par ??nu aizmirstu. Tad m?s varam izr?d?ties nesagatavoti zibens sp?rienam no skaidr?m debes?m.”
Materi?lu ir veidojušas divas film?šanas grupas. I. Latkovska „HansaMedia” grupa film?ja lielpils?tu dz?vi Šanhajas un Pekinas apk?rtn?s, bet žurn?lista Ar?a Šablovska un ??nas pazin?ja P?tera Pildegovi?a vad?t? grupa vair?k iepazina dzi??kas provinces ??nu.
Filmas „??na: bai?u faktors” autors ir Ilm?rs Latkovskis, mont?žas režisors Roberts Brež?is, video un foto materi?li – Aigars T?dmanis un M?rti?š Br?ni?š, aizkadra balsi ierun?jusi Zane Daudzi?a.
S?k?ka inform?cija:
Zanda L?se
e-pasts: zanda.luse@pr-stils.lv
T?lr. 67282472
Mob. t?lr. 28678976
- "Anastasija" ir tikai viens no aizkustinoš?kajiem st?stiem, kas atspogu?o p?rmai?as, kas ien?kušas 874 Latvijas bibliot?k?s, to darbinieku un lietot?ju dz?v?s p?c projekta "Trešais t?va d?ls" ietvaros veikt?s bibliot?ku moderniz?cijas.
Filma "Anastasija" aizved skat?t?ju uz mazu, ar malku apkurin?mu bibliot?ku Prei?u rajona V?rkavas novada Vanagos un iepaz?stina ar t?s galveno varoni bibliotek?ri Anastasiju Vaivodi.
Anastasija ir 74 gad?ga kundze, kura visu m?žu nostr?d?jusi bibliot?k?, nekav?jot nevienu darba dienu. Sav? ikdien? Anastasija nodrošina aptuveni 300-400 pagasta iedz?vot?jus ar socializ?šan?s iesp?j?m, r?kodama daž?dus kult?ras pas?kumus, konsult? las?t?jus par pieejamo literat?ru un nu jau p?c notikuš?s bibliot?kas moderniz?cijas un internetiz?cijas apm?ca apmekl?t?jus lietot datortehniku un apg?t internetu. Blakus savai bibliotek?res ikdienai Anastasija kop? ar v?ru vieni paši audzina 5 mazb?rnus, uztur saimniec?bu un kopj lopus, nenogurdami un nezaud?dami dz?vesprieku.
Filmu veidojusi scen?rija autore Krista V?vere, režisore Daina Rašenbauma un producente Gundega Tabaka.
- Gudrais un nosl?pumainais zin?tnieks Didzis, kas ikdien? str?d? piln?gi slepen? laboratorij?, kur p?ta visdaž?d?k?s lietas un par?d?bas, kas atrodas un notiek mums apk?rt, vasar? akt?vi piedal?s daž?dos pas?kumos, lai lielus un mazus interesentus iesaist?tu daž?du eksperimentu organiz?šan?.
S?kot ar to jaut?jumu – k? uzb?v?t savu telefonu l?dz tam, k? saspridzin?t limon?des bundži?u. Didzis to visu p?ta piln?gi praktisk? veid?, izmantojot gandr?z tikai m?j?s pieejamas lietas t?, lai katrs p?c tam var vi?a eksperimentus m?j?s atk?rtot.
Ar? šovasar Dullais Didzis neatp?šas. Turpinot veiksm?go sadarb?bu ar C?kmenu, abi draugi piedal?j?s akcij? „C??a pret plastmasas maisi?iem”. Vai zin?j?t, ka katru gadu viens cilv?ks pat?r? 4 kg plastmasas maisi?u, kas non?k dab?? Plastmasa sadal?s tikai 500 l?dz pat 1000 gadu laik?. Lai aicin?tu cilv?kus r?p?ties par dabu, Dullais Didzis g?ja pal?g? C?kmenam un kop?giem sp?kiem vi?i r?d?ja daž?dus eksperimentus lai par?d?tu, cik plastmasas maisi?i ir kait?gi un cik tad daudz vietas paties?b? aiz?em ir 4 kg maisi?u.
Dullais Didzis atbalsta ne tikai r?pes par dabu, bet ar? akt?vu dz?vesveidu, t?p?c m?dz paviesoties daž?d?s sporta sp?l?s. Vien?s no t?m zin?tnieks tika pie sava akt?v?k? pal?ga – Kristapa Bri?a, kas 6.j?nija sporta sp?l?s pal?dz?ja Didzim un vi?a asistentiem veikt daž?dus eksperimentus, kas saist?ti ar dab? notiekošaj?m par?d?b?m. Visliel?ko interesi visi izr’’ad?ja par to, k? tad ?sti darbojas atmosf?ras spiediens.
Dullais Didzis ir atrakt?vs un noder?gs daž?dos pas?kumos – vai t?s b?tu sporta sp?les, izgl?tojoša lekcija vai vienk?rša tikšan?s ar zin?tnieku k?d? nometn?. Ja ar? J?s v?laties iel?gt ciemos Dullo Didzi, zvaniet pa t?lr. 7217086 vai rakstiet - kristine@hansamedia.lv.
15.mart? p?d?jo reizi pie skat?t?jiem dosies kapteinis Gailis ar saviem Eiropas iekarošanas pl?niem. Ar nosl?guma s?riju kapteinis nol?mis iekarot ar? internetu – raid?jumu var?s noskat?ties producentu grupas „HansaMedia” jaunaj? m?jas lap? www.hansamedia.lv, kas tiks atkl?ta tikai iepriekš?j? dien?.
Raid?juma popularit?te galvenok?rt tika v?rt?ta, ?emot v?r? telev?zijas reitingu r?d?t?jus, ta?u neb?tu pareizi aizmirst tos skat?t?jus, kuri „Eiropas ie?emšanai” r?p?gi sekoja l?dzi internet?. „Karag?jiena nosl?gum? v?l?j?mies sag?d?t d?vanu ar? vi?iem. V?l pirms transl?šanas telev?zij?, “Eiropas ie?emšanas” nosl?guma raid?jumu var?s noskat?ties producentu grupas “HansaMedia” jaunaj? interneta m?jas lap? www.hansamedia.lv un, t?pat k? iepriekš?jos raid?jumus, ar? www.tv.lv,” st?sta „Eiropas ie?emšanas” galven? redaktore Adri?na Roze.
Kapteinis Gailis vair?k k? gada laik?, kopš „Eiropas ie?emšana” ir Latvijas telev?zijas ?ter?, ir ie??mis ne tikai visas liel?s un maz?s Eiropas valstis, bet pasp?jis noskaidrot ar? interesant?kos jaut?jumus par t?d?m strat??iski svar?g?m lielvalst?m k? Krievija, ??na un ASV.
„Eiropas ie?emšana” ir izklaid?jošs sarunu šovs ar humoristisku ievirzi, kas m??ina saprast – k?da ir cilv?ku vieta šaj? lielaj? ?eogr?fiskaj? veidojum? ar nosaukumu Eiropa.
Raid?juma pamatuzdevums bija š?etin?t, izrun?t, noliegt vai apgalvot aizspriedumus, kas mums past?v par cit?m Eiropas taut?m un savuk?rt t?m – par mums.
Uz jaut?jumu par to, kas bija raid?juma galven? veiksmes atsl?ga, A.Roze atz?st, ka t? ir bijusi radoš? komanda. „Iek?auties telev?zijas darbinieku ikdien?, M?rim Gailim bija liels izaicin?jums, ta?u, manupr?t, vi?š to paveica lieliski, k??stot par pilnv?rt?gu komandas biedru un ideju ?eneratoru,” atzin?gus v?rdus pauž „Eiropas ie?emšanas” galven? redaktore.
Adri?na Roze pauž patiesu prieku, ka raid?jumam gada laik? izveidojusies past?v?ga auditorija visos Latvijas nost?ros. „Grib?tos tic?t, ka 46 raid?jumos uzzin?tais licis paraudz?ties uz sevi no malas un apzin?ties Latvijas pieder?bu Eiropai. Vienlaikus nevajadz?tu aizmirst ?rzemju viesu padomu - saglab?t m?su trad?cijas un iem?c?ties biež?k smaid?t,” nor?da A. Roze.
Reiz? ar „Eiropas ie?emšanas” nosl?guma raid?juma pirmizr?di virtu?laj? vid?, dienasgaismu ieraudz?s ar? jaun? interneta m?jas lapa www.hansamedia.lv, kas tapusi par godu producentu grupas „MansaMedia” 10 gadu jubilejai.
S?k?ka inform?cija:
Adri?na Roze
„Eiropas ie?emšanas” galven? redaktore
T?lr. 67217086
- Ar šo gadu raid?jums „Fut?ršoks” ieguvis starptautisku m?rogu – tas ir skat?ms ar? Lietuv? un Igaunij?. Turpm?k ar? kaimi?valstis veidos savus raid?jumus, piel?gojot tos „Fut?ršoka” standartiem, un st?st?s cilv?kiem par zin?tni vienk?rši, aizraujoši un ikvienam saprotami. Jaunais raid?juma modelis paredz savstarp?ju sižetu apmai?u, ?aujot Baltijas valstu skat?t?jiem iepaz?ties ar? ar kaimi?valstu pieredzi.
Projekta „Fut?ršoks” ietvaros katra Baltijas valsts gatavos savus raid?jumus, sižetus veidojot t?, lai tos var?tu viegli iztulkot un r?d?t ar? ab?s p?r?j?s valst?s. Tas noz?m?, ka ar janv?ri, „Fut?ršoka” skat?t?jiem b?s iesp?ja uzzin?t, ko par k?du konkr?tu tematu saka Lietuvas zin?tnieki, k? ar mums l?dz?g?m probl?m?m tiek gal? Igaunijas zin?tnieki, sal?dzin?t paveikto.
Starptautisk? versija Baltijas popul?rzin?tniskajam telev?zijas raid?jumam „Fut?ršoks” nav adapt?ta un nekop? nevienu citu raid?jumu vai programmu pasaul?.
„Var teikt, ka l?dz šim apmai?a ar zin?tnisko pieredzi Baltijas valstu vid? publiskaj? telp? praktiski nenotika,” nor?da Tiina Kangro, Igaunijas producentu grupas „Haridusmeedia” vad?t?ja.
Visas tr?s Baltijas valstis jau ir vienojuš?s par raid?juma tematu sadali n?kamajam gadam. „Viena raid?jumu tematika mums ?auj sagatavot raid?jumus katram par savu valsti, savu unik?lo pieredzi, atkl?jumiem vai probl?m?m, taj? paš? laik? sniedzot mums iesp?ju sa?emt no kaimi?valstu kol??iem sižetus par situ?ciju vi?u valst? konkr?taj? nozar?. Ceram, ka skat?t?ji nov?rt?s, ka gribam vi?iem sniegt p?c iesp?jas vispus?g?ku skat?jumu” st?sta projekta vad?t?ja Antra Leimane.
“M?s esam atraduši partnerus Igaunij? un Lietuv?, kas savus raid?jumus ir gatavi p?rveidot p?c „Fut?ršoka” principiem un kvalit?tes standartiem. Mums tas ir svar?gi, jo TV profesion??u aprind?s raid?jums zin?ms ar savu augstv?rt?go audiovizu?l? noform?juma kvalit?ti, par ko sa??mis Nacion?l?s Radio un TV padomes gada balvas,” st?sta „Fut?ršoka” galvenais redaktors Kristaps P?tersons.
K? st?sta Igaunijas raid?juma veidot?ja Tiina Kangro, t? ir laba izdev?ba iepaz?stin?t ar Igaunijas zin?tniekiem un vi?u darbu ne tikai kaimi?valstu auditoriju, bet par?d?t vi?u sasniegumus plaš?kai Eiropas publikai, jo desmit lab?kie sižeti no vis?m Baltijas valst?m tiks iesniegti Eiropas Komisijai, kurai ir ties?bas tos izplat?t t?l?k.
Ar? lietuviešu kol??is Rolandas Maskulinas, organiz?cijas „Science and innovations for society” vad?t?js piekr?t Tiinai Kangro: „Dom?ju, ka, pirmk?rt, projekts pal?dz?s populariz?t interesant?kos zin?tnes st?stus no Baltijas valst?m Eiropas publikai. T? ir ?oti laba ideja izmantot internetu un AthenaWeb (http://www.athenaweb.org) servisu šim nol?kam. Otrk?rt, tas var?tu pal?dz?t nov?rt?t zin?tnes situ?ciju m?su valst?s, ?paši piev?ršot uzman?bu t?d?m daudzsološ?m zin?tnes un tehnolo?iju sf?r?m k? nanomedic?na, robottehnika, kult?ras saglab?šana, alternat?v? ener?ija un daudzas citas. Ticu, ka, str?d?jot kop?, rad?sim arvien jaunas t?mas un idejas turpm?kai sadarb?bai.”
Ar? turpm?k raid?juma tematik? turpin?s domin?t eksakto un humanit?ro zin?t?u jaut?jumi, vair?k uzman?bas piev?ršot medic?nai un tehnolo?ij?m.
Latvij? raid?juma vad?t?js ar? turpm?k b?s žurn?lists Juris Kaža. P?rmai?as piedz?vojusi vien „Fut?ršoka” studija, kas tikusi nedaudz moderniz?ta.
Uzzi?ai
Raid?jums Fut?ršoks st?sta par zin?tnes atkl?jumiem, atsvaidzina m?su atmi?u par dab? eksist?jošiem procesiem un izzina n?kotnes att?st?bas tendences. Pirmo reizi ?ter? par?d?j?s 2001.gada mart? un kopš t? laika demonstr?tas s?rijas gan par kosmosa izp?ti, gan par cilv?ka vesel?bu, fiziku, ??miju, ?eogr?fiju un tehnolo?ij?m. Raid?juma valoda ir popul?rzin?tniska, ta?u t? izmanto profesion?lu terminolo?iju, t? izgl?tojot ar? savus skat?t?jus.
Raid?juma vad?t?js kopš t? pirmss?kumiem ir žurn?lists Juris Kaža, bet aizkadra balss - Haralds Burkovskis.
„Fur?ršoks” skat?ms katru sestdienas p?cpusdienu plkst. 15:45 LTV 1 vai www.tv.lv .
- Jau trešo gadu Hansa Media film?šanas grupa ar pan?kumiem atgriezusies no “Reporters Europe Cup” festiv?la Ung?rij?. Hansa Media komandas - žurn?lstes Adri?nas Rozes, režisores Ievas Stades un operatora M?rti?a Sudrba - sagatavoto divu min?šu sižetu par lab?ko atzina Ung?rijas re?ionu apvien?ba, savuk?rt festiv?la ž?rija pieš??ra reportiera balvu – simbolisku mikrofonu “Heavy Microphone Award”, kas simboliz? atbild?bu kl?st?t tikai paties?bu. Festiv?la ž?rija par lab?kajiem šogad atzina film?šanas grupu no Ung?rijas, kas p?rst?v?ja Duna TV.
Katra festiv?la dal?bnieku komanda izloz? vienu no organizatoru pied?v?tajiem tematiem, kas parasti skar viet?jai apkaimei aktu?lus jaut?jumus. Atv?l?taj? laik? ir j?sagatavo 2 min?šu sižeta scen?rijs un j?nofilm? nepieciešamais materi?ls, savuk?rt sižeta mont?žai atv?l?tas 3 stundas. Šogad festiv?ls no 24.-27.apr?lim pulcin?ja 120 dal?bniekus jeb 34 komandas, 4 tika diskvalific?tas, jo nepaguva iesniegt sagatavo sižetu tam paredz?taj? laik?, un sacens?bu par balv?m turpin?ja 30 komandas.
Reporters Europe Cup festiv?la m?r?is ir piev?rst uzman?bu profesion?l?m report?ž?m un to autoriem, jauniem un talant?giem žurn?listiem, k? ar? godin?t ž?rn?listus, kuri gatavojot zi?u report?žas ir ziedojuši savu dz?v?bu. Festiv?ls jau kopš 2004.gada notiek Ung?rijas austrumu pierobežas pils?t? ?ire?haz?. Katru gadu festiv?l? piedal?s aptuveni 30 komandas no visas pasaules. Dal?bnieku 2 min?šu sagatavotos sižetus v?rt?ja kompitenta ž?rija, kur? bija ar? Džonatans Stonemans, BBC World Service apm?c?bu un att?st?bas da?as vad?t?js, Turcijas TV raidstaciju asoci?cijas prezidents Nuri M.Kolakoglu u.c.
Atkl?ta v?stule
A.god. NRTP vad?t?jam ?bramam Kleckinam,
A.god. LTV ?ener?ldirektoram Edgaram Kotam,
?.cien. Latvijas Raidorganiz?ciju asoci?cijas izpilddirektorei Guntai L?dakai,
Latvijas sabiedr?bai
“ZIN?TNE AR ZVAIGZNI?”
Vai telev?zij? ir vajadz?gs raid?jums par zin?tni?
Laikmet?, kad vai katr? TV kan?l? vislab?kaj? raidlaik? no ekr?na m?s uzrun? dziedoši un dejojoši person?ži, kr?sainas dekor?cijas un visneiedom?jam?kie talantu šovi, agr?s p?cpusdien?s un nakts stund?s tikai dažiem entuziastiem pietiek paciet?bas mekl?t izgl?tojošos un inform?jošos raid?jumus, kuru raidlaiki, budžeti un reitingi ir niec?gi. M?s, raid?juma "Fut?ršoks" veidot?ji, aicin?m uz atkl?tu un konstrukt?vu diskusiju par zin?tnes raid?jumu nepieciešam?bu m?slaiku mediju telp?.
Raid?jums „Fut?ršoks” ir Latvij? vien?gais telev?zijas raid?jums par zin?tni. P?d?jo sešu gadu laik? raid?jums ir m?r?tiec?gi un konsekventi st?st?jis plašai sabiedr?bai par jaunumiem zin?tn?, par zin?tnes aktualit?t?m, par zin?tnes „ikdienas” pielietojumu un lomu sabiedr?bas progresa virz?šan?. M?s nenoliedzami esam jutuši Latvijas Izgl?t?bas un Zin?tnes ministrijas un Latvijas Zin?t?u akad?mijas finansi?lu atbalstu raid?juma ražošanai. Savuk?rt Latvijas sabiedrisk? telev?zija un Nacion?l? Radio un telev?zijas padome (NRTP) TV budžet? zin?tnes raid?juma razošanai nav atv?l?jusi ne sant?ma. ?rzem?s ražot?s “Discovery” dokument?lo filmu s?rijas nav uzskat?mas par š? tr?kuma aizvietot?ju. M?s uzskat?m, ka t?d?j?di tiek kultiv?ts stereotips par Latvijas zin?tni k? sava veida „mirušo zonu”, kur nekas nenotiek, bet, ja notiek - tas noteikti nav interesanti plaš?kai sabiedr?bai.
Pateicoties Eiropas Komisijas finans?jumam (kurai zin?tnes komunik?cija Baltij? ir svar?g?ka nek? mums pašiem!) un m?su partneriem Lietuv? un Igaunij? šaj? sezon? „Fut?ršoks” tiek demonstr?ts ar? Lietuv? un Igaunij?. M?su kol??i Lietuv? un Igaunij? ir patiesi izbr?n?ti par raid?juma veidot?ju „dz?votsp?ju” š?d? finans?juma sist?m?. Vi?i jaut? mums, vai tad tieš?m sabiedriskos kan?lus Latvij? neinteres? zin?tnes programmas? K?p?c tad m?s izvirzot zin?tni k? vienu no valsts att?st?bas priorit?t?m? Ko lai m?s atbild?m? Esam spiesti konstat?t, ka, paši negribot, esam apstiprin?juši zin?tnes komunik?cijas niec?bu Latvij?.
Latvijas Nacion?laj? Att?st?bas pl?n? noteikts: „Izgl?tota un zinoša sabiedr?ba k??st par valsts iekš?j?s un ?r?j?s droš?bas garantu. Zin?šanu p?rvald?ba, koordin?ta un virz?ta to rad?šana, uzkr?šana, izplat?šana un lietošana k? komplekss process k??st par ekonomikas un soci?l?s dz?ves pamatu, aptverot visu valsti un sabiedr?bu. Pretstat? daudz?m valst?m, kur?m ir iesp?ja izv?l?ties vair?kus att?st?bas ce?us vai kombin?t tos, m?su valstij nav alternat?vas ce?am uz zin?šanu ekonomiku.” T?p?c m?su pied?v?jums ir vienk?ršs un saprotams: ietvert vismaz vienu TV programmu par zin?tni Latvij? nacion?laj? pas?t?jum?. To veidot?jus noskaidrot atkl?t? konkurs? un pieš?irt raid?juma izveidošanai l?dzek?us. T?pat ap?emties programmu p?rraid?t laik?, kad to var?tu noskat?ties pietiekami daudz telev?zijas skat?t?ju. Š?ds modelis veicin?s konkurenci producentu komp?niju vid?, telev?zija pret? sa?ems kvalitat?vu raid?jumu, bet sabiedr?ba – aktu?lu un kvalitat?vu inform?ciju.
Raid?jums "Fut?ršoks" aicina uz diskusiju “Zin?tne ar zvaigzni?” 14. maij? plkst. 13:00 „Komunik?ciju akad?mijas” telp?s R?g?, L??pl?ša iel? 36 - 1. M??in?sim noskaidrot, vai Latvij? ir nepieciešami telev?zijas raid?jumi par zin?tni.
Diskusij? piedal?sies ar? producentu komp?niju p?rst?vji, Latvijas Zin?t?u akad?mijas p?rst?vji, Izgl?t?bas un zin?tnes ministrijas p?rst?vji, žurn?listi un mediju eksperti. Diskusiju tiešraid? var?s v?rot www.tv.lv, bet LTV1 ?ter? - raid?jum? "Fut?ršoks" - 17. maij?, plkst. 15:45.
Ar patiesu cie?u,
Antra Leimane, Kristaps P?tersons, Juris Kaža
Nacion?l? radio un telev?zijas padome (NRTP) pazi?ojusi gadsk?rt?jo pr?miju sa??m?jus — lab?kos telev?zijas un radio raid?jumus un to veidot?jus.
Nomin?cij? „Gada telev?zijas producents” laurus pl?ca „HansaMedia” starptautisko attiec?bu koordinators, Att?st?bas un pl?nošanas direktora vietas izpild?t?js L?kass T. Roz?tis par p?tniecisk? seri?la „Naudas Z?mes” produc?šanu.
Nomin?cij? „Gada videoinženieris” balvas sa?emšanai bija izvirz?ts ar? Roberts Brež?is, kas veido raid?jumu „Fut?ršoks”.
Producentu grupas HansaMedia att?st?bas un pl?nošanas direktora vietas izpild?t?js L?kass T. Roz?tis, kas nupat sa??mis Nacion?l?s radio un telev?zijas padomes balvu k? gada lab?kais telev?zijas producents: „Vis?daž?d?kie cilv?ki man ir teikuši, ka ar interesi skat?s Naudas z?mes. Tur ar? sl?pjas seri?la paradoks – m?s sp?jam st?st?t par makro un mikro ekonomiku, saistoš? un interesant? veid?.
Ar? nosukums p?tnieciskais ser?als nor?da, ka tas nav ierindas resora raid?jums, kur j?atr?da gudr?s runajoš?s galvas. Ekonomika ir nebeidzams process, kas skar m?s visus un ietekm? m?su ikdienu, tap?c m?s cenšamie cilv?c?gi iztirz?t š?s daudziem „sarež??t?s” vai „nesaprotam?s” t?mas.
Tas ka vecm?mi?as un ier?d?i, p?rdev?jas un direktori visi ir teikuš? ka vi?iem ir interesanti skat?ties nor?da, ka laikam kaut ko pareizu dar?m un turpin?sim dar?t.
Man ir prieks par šo nov?rtejumu, tas vienm?r ir jauki sa?emt balvas par padar?to. Liel?ks gandar?jums man ir par to, ka nu jau otro gadu visa raid?juma komanda, tostarp pas?t?t?js, Latvijas banka, v?l aizvien ar t?du aizraut?bu un degsmi ?eras pie katra raid?juma veidošanas. Tas man k? idejas autoram un producentam ir vistieš?kais apliecinajums, ka s?kum? saliktie form?ta kluc?ši ir pariezi izraudz?ti. Jo prieks ir lip?gs, ja pašiem dar?t?jiem prieks, tad tas pozit?vais l?di?s aizies l?dz skat?tajam... un v?l t?l?k.”
- HansaMedia” prezent? jaunu dokument?lo filmu „Ešafots. Soda izr?de”, kas uz?emta p?c Andra Gr?tupa gr?matas „Ešafots” mot?viem. Tas ir st?sts par v?cu ?ener??u publisku sod?šanu R?g? 1946. gad?. Filmas aktualit?te saist?s gan m?sdienu situ?ciju, gan daudz sen?ku v?sturi, gan m?ž?g?m person?bas probl?m?m.
Filmas centr?lais notikums ir v?cu ?ener??u ties?šana un publiska sod?šana R?g? 1946. gad?. T? ir izsmalcin?ta taisn?s atriebes izr?de, k?du R?ga nav piedz?vojusi tr?s gadsimtus. Ta?u š? epizode nav nedz s?kums, nedz beigas varm?c?bu ??d?, kur viens notikums izraisa n?kamo.
Kara šausmu v?stur? tas neb?tu nek?ds „lielais notikums”, ta?u tas ?oti spilgti iez?m? vair?ku gadsimtu v?sturi. Notikuma sekas j?tamas v?l šodien - treš? paaudze p?c kara turpina viens otru n?st k? fašistus vai okupantus.
„Gr?tups uzskat?mi par?da, k?ds farss bija š? pr?va. Toreiz nevienu daudz neinteres?ja, cik vain?gs bija katrs no septi?iem ?ener??iem. Vi?u vainas pak?pe bija ac?mredzami atš?ir?ga. Ar? tagad film? m?s negras?mies šo pr?vu izties?t par jaunu. M?su uzman?ba piev?rsta tam, ka š? eksek?cija bija spilgts atmaksas šausmu te?tris – vieniem par gandar?jumu, citiem par biedu,” st?sta filmas scen?rija autors Ilm?rs Latkovskis.
Filma galveno uzman?bu v?rš uz atmaksas j?t?m un ?aunuma rašanos saist?b? ar lieliem v?sturiskiem notikumiem. „Film? var redz?t un izsekot tam, ka latvieši bijuši liecinieki un paši ar? bijuši iesaist?ti atriebes eskal?cij? – katram n?kamajam notikumam j?p?rsp?j iepriekš?jais sav? než?l?b?. Pie k? tas galu gal? noved un vai tas k?dreiz beigsies? Kas liek cilv?kam atriebties savam p?ridar?t?jam daudz skaudr?k t? tas nodar?jis p?ri pašam?” skaidro filmas režisors Jur?is T?belis.
„St?sts par tiem, kuri pazaud?juši Dievu”, t? ?si un prec?zi jauno filmu raksturo komponists M?rti?š Brauns, filmas „Ešafots. Soda izr?de” m?zikas autors.
Gan gr?mat?, gan film? skarto jaut?jumu aktualit?te šodien saasin?s ar Krievijas varas aprindu centieniem nostiprin?t savu v?stures interpret?ciju. Andris Gr?tups tam piebilst, ka vispirms vaina j?mekl? pašos, un tas esot jaut?jums par Latvijas v?stures nem?c?šanu skol?s.
Filmas pirm?s izr?des R?g? un citviet Latvij? paredzamas v?l šogad – novembr? un decembr?. Pie TV skat?t?jiem „Ešafots. Soda izr?de” iesp?jams non?ks n?kam? gada s?kum?. Producente Gundega Tabaka izsaka cer?bu, ka filma tiks izr?d?ta ar? ?rpus Latvijas, ja sekm?gas b?s ar ieinteres?taj?m ?rzemju TV komp?nij?m aizs?kt?s sarunas.
Dokument?l?s filmas „Ešafots. Soda izr?de” veidot?ji ir neatkar?go producentu grupa „HansaMedia”: autors Ilm?rs Latkovskis, režisors Jur?is T?belis, producente Gundega Tabaka, m?zikas autors M?rti?š Brauns. Filmas garums – 57 min?tes.
- 12. decembr? kust?ba Lielie B?rnu slimn?cai un Berga Baz?ra biedr?ba r?koja pirmo Labdar?bas baz?ru Berga Baz?r? – v?rien?gu pas?kumu ?imen?m visas dienas garum?, kura ietvaros tika v?kti l?dzek?i B?rnu kl?niskajai universit?tes slimn?cai. Producentu grupa HansaMedia atbalst?ja šo pas?kumu, nodrošinot tiešraidi internet? pas?kuma vakara koncertam.
Par veiksm?go Labdar?bas baz?ra Berga Baz?r? norisi ir gandar?ti gan pas?kuma organizatori, gan visi iesaist?tie sadarb?bas partneri, tai skait? HansaMedia, jo kop?giem sp?kiem pas?kuma laik? tika sav?kti apm?ram 1700 Ls, kas non?ks B?rnu slimn?cas fond?, lai papildin?tu iztr?kstošos l?dzek?us Vec?ku m?jas pabeigšanai.
K? st?sta projekta www.lielie.lv vad?t?ja Sab?ne Markus, august?, kad s?ka darboties port?ls, pietr?cis 50000Ls, ta?u šobr?d ar savu aktivit?šu pal?dz?bu projekta organizatori sav?kuši jau gandr?z 15000 Ls. T? k? apm?ram 10000 Ls ir ziedoti ar? Fondam, šobr?d jau ir sav?kta aptuveni puse nepieciešamo l?dzek?u. Saziedots ar? ?oti daudz mantu, jo www.lielie.lv m?r?is ir ne tikai nauda Vec?ku m?jas pabeigšanai, bet ar? ikdienas lietu sav?kšana slimn?cai – termometri, m?beles, kancelejas preces b?rnu nodarb?b?m utt,
HansaMedia ir ?oti gandar?ta, ka var?ja sniegt ar? savu ieguld?jumu projekta m?r?u sasniegšan? un aicina ar? savus draugus un partnerus atbalst?t Vec?ku m?jas b?vniec?bu.
„Bija liels prieks iepaz?ties ar HansaMedia darb?go profesion??u komandu un v?los izteikt neizm?rojami lielu paldies no visiem, visiem Lielajiem par J?su iesaist?šanos sav? projekt?. Protams, š? br?ža situ?cija visiem ir diezgan spied?ga un ?oti darb?ga, un Lielie.lv „paldies” nav ?paši liels pal?gs, tom?r v?los v?lreiz uzsv?rt, ka J?su atbalsts dod viesiem Lielajiem sp?ku un p?rliec?bu, ka ar? šobr?d Latvij? ir iesp?ja realiz?t arvien liel?kus un lab?kus darbus, lai pal?dz?tu citiem,” raksta Sab?ne Markus.
Filma uz?emta p?c Andra Gr?tupa gr?matas „Ešafots” mot?viem un st?sta par v?cu ?ener??u publisku sod?šanu R?g? 1946. gad?.
Filmas „Ešafots. Soda izr?de” centr?lais notikums ir v?cu ?ener??u
ties?šana un publiska sod?šana R?g? 1946. gad?. T? ir izsmalcin?ta
taisn?s atriebes izr?de, k?du R?ga nav piedz?vojusi tr?s gadsimtus. Ta?u
š? epizode nav nedz s?kums, nedz beigas varm?c?bu ??d?, kur viens
notikums izraisa n?kamo.
„Gr?tups uzskat?mi par?da, k?ds farss bija š? pr?va. Toreiz
nevienu daudz neinteres?ja, cik vain?gs bija katrs no septi?iem
?ener??iem. Vi?u vainas pak?pe bija ac?mredzami atš?ir?ga. Ar? tagad
film? m?s negras?mies šo pr?vu izties?t par jaunu. M?su uzman?ba
piev?rsta tam, ka š? eksek?cija bija spilgts atmaksas šausmu te?tris –
vieniem par gandar?jumu, citiem par biedu,” st?sta filmas scen?rija
autors Ilm?rs Latkovskis.
Filma galveno uzman?bu v?rš uz atmaksas j?t?m un ?aunuma rašanos
saist?b? ar lieliem v?sturiskiem notikumiem. „Film? var redz?t un
izsekot tam, ka latvieši bijuši liecinieki un paši ar? bijuši iesaist?ti
atriebes eskal?cij? – katram n?kamajam notikumam j?p?rsp?j
iepriekš?jais sav? než?l?b?. Pie k? tas galu gal? noved un vai tas
k?dreiz beigsies? Kas liek cilv?kam atriebties savam p?ridar?t?jam daudz
skaudr?k t? tas nodar?jis p?ri pašam?” skaidro filmas režisors Jur?is
T?belis.
Dokument?l?s filmas „Ešafots. Soda izr?de” veidot?ji ir
neatkar?go producentu grupa „HansaMedia”: autors Ilm?rs Latkovskis,
režisors Jur?is T?belis, producente Gundega Tabaka, m?zikas autors
M?rti?š Brauns. Filmas garums – 57 min?tes.Johans Gotfr?ds Herders (1744 – 1803) pasaules kult?ras v?stur? ir
atpaz?stams k? iev?rojams filozofs un liter?ts. Piecus savu person?bu
sp?c?gi inspir?jošus gadus jaunais Herders pavad?ja R?g? (1764 – 1769).
XX gadsimta beig?s no V?cijas uz dz?vi R?g? p?rc?l?s dzejnieks un
tulkot?js Mathias Knoll. P?c vair?k k? diviem gadsimtiem vi?š sav? veid?
atk?rtoja Herdera ce?u.
Filmas intriga ir Herdera atgriešan?s m?sdienu R?g?, sarunas ar
Mathias Knoll senatn?gaj?s R?gas viet?s. K? pasaule main?jusies, kas
palicis nemain?gs? Tas ir st?sts ar? par R?gu (Latviju) divu daž?du
laikmetu v?ciešu – Herdera un Knolla skat?jum?.
Edgaram Kotam,
Latvijas TV ?ener?ldirektoram
Cc:
?bramam Kleckinam,
NEPLP priekšs?d?t?jam
2011.gada 7.j?lij?
A. god.Kota k-gs!
Raid?juma „Viss notiek” veidot?ju v?rd? izsaku pateic?bu un
gandar?jumu par Latvijas TV atbalstošo un izpratnes pilno sadarb?bu
vair?ku gadu garum?.
Vienlaic?gi l?dzu rast iesp?ju izskat?t jaut?jumu par SIA HANSAMEDIA
produc?t? TV raid?juma „Viss notiek” iek?aušanu nacion?laj? pas?t?jum?.
Jaunaj? koncept? raid?jumu esam pozicion?juši k? publicistisku
Latvijas patriotismu un sabiedr?bas salied?t?bu veicinošu raid?jumu,
kura pamat? ir paaudžu un etniskais dialogs. Uzskat?m, ka šobr?d tas ir
viens no valstiski b?tisk?kajiem jaut?jumiem.
Šaj? virzien? raid?jumam „Viss notiek” ir pieredze un iestr?des jau
devi?u gadu garum?. ?paši b?tiskas kvalitat?vas p?rmai?as ir uzs?ktas
p?d?jos divos gados. Ta?u stabila finans?juma tr?kums trauc? izveidot
stabili notur?gu un augstas kvalit?tes raid?jumu. Pat da??js atbalsts no
sabiedrisk?s TV budžeta ?autu pan?kt j?tamus kvalitat?vus uzlabojumus.
V?stulei pievienojam raid?juma atjaunoto koncepciju. Esam gatavi to
?stenot s?kot ar 2012. gada 1. janv?ri vai ?tr?k, ja LTV to uzskat?tu
par nepieciešamu un iesp?jamu.
Ceram uz m?su l?guma izv?rt?šanu un turpm?ku sadarb?bu.
Ar cie?u,
____________________
Gundega Tabaka,
SIA HANSAMEDIA valdes locekle
-
„Viss notiek” komanda uzs?kusi film?šanu jaun?s sezonas raid?jumiem. Pirm?
film?šana notika Smiltenes pus?, Blomes Ri??u saieta nam?. Ar šo st?stu „Viss
notiek” turpin?s maij? aizs?kto hernh?tiešu jeb Br??u draudžu tematu.
Ri??u m?ju saimniece Inta Leimane no sav?m b?rnu dien?m atceras saietus
Ri??u nam? pirmskara Latvij?. Ri??u nams tika uzcelts vi?as vect?va saimniec?b?
1879. gad?. Par atjaunoto br??u draudžu kust?bu st?st?ja v?sturnieks un
m?c?t?js Gundars Ceipe, k? ar? Br??u draudzes gar?gais vad?t?js Arnis D?mis.
Pirmo reizi p?c d?li?a Haralda piedzimšanas film?šan? piedal?j?s „Viss
notiek” režisore Ieva Stade. Ieva p?rmai?us ar Adri?nu Rozi b?s „Viss notiek”
režisores jaunaj? sezon?.
Pirmo sižetu par Ri??u saieta namu skatieties 8. augusta raid?jum?.
Foto galeriju skat?t ŠEIT
Izmantojiet vienreiz?ju iesp?ju noskat?ties filmu “Ešafots. Soda
izr?de” - 7.septembr? plkst. 18:00 Latvijas Okup?cijas muzej?.
Filmas centr?lais notikums ir v?cu ?ener??u ties?šana un publiska
sod?šana R?g? 1946. gad?. T? ir izsmalcin?ta taisn?s atriebes izr?de,
k?du R?ga nav piedz?vojusi tr?s gadsimtus. Ta?u š? epizode nav nedz
s?kums, nedz beigas varm?c?bu ??d?, kur viens notikums izraisa n?kamo.
Kara šausmu v?stur? tas neb?tu nek?ds „lielais notikums”, ta?u tas
?oti spilgti iez?m? vair?ku gadsimtu v?sturi. Notikuma sekas j?tamas v?l
šodien – treš? paaudze p?c kara turpina viens otru n?st k? fašistus
vai okupantus.
„Gr?tups uzskat?mi par?da, k?ds farss bija š? pr?va. Toreiz nevienu
daudz neinteres?ja, cik vain?gs bija katrs no septi?iem ?ener??iem.
Vi?u vainas pak?pe bija ac?mredzami atš?ir?ga. Ar? tagad film? m?s
negras?mies šo pr?vu izties?t par jaunu. M?su uzman?ba piev?rsta tam, ka
š? eksek?cija bija spilgts atmaksas šausmu te?tris – vieniem par
gandar?jumu, citiem par biedu,” st?sta filmas scen?rija autors Ilm?rs
Latkovskis.
Filma galveno uzman?bu v?rš uz atmaksas j?t?m un ?aunuma rašanos
saist?b? ar lieliem v?sturiskiem notikumiem. „Film? var redz?t un
izsekot tam, ka latvieši bijuši liecinieki un paši ar? bijuši iesaist?ti
atriebes eskal?cij? – katram n?kamajam notikumam j?p?rsp?j
iepriekš?jais sav? než?l?b?. Pie k? tas galu gal? noved un vai tas
k?dreiz beigsies? Kas liek cilv?kam atriebties savam p?ridar?t?jam daudz
skaudr?k t? tas nodar?jis p?ri pašam?” skaidro filmas režisors Jur?is
T?belis.
„St?sts par tiem, kuri pazaud?juši Dievu”, t? ?si un prec?zi jauno
filmu raksturo komponists M?rti?š Brauns, filmas „Ešafots. Soda izr?de”
m?zikas autors.
Gan gr?mat?, gan film? skarto jaut?jumu aktualit?te šodien saasin?s
ar Krievijas varas aprindu centieniem nostiprin?t savu v?stures
interpret?ciju. Andris Gr?tups tam piebilst, ka vispirms vaina j?mekl?
pašos, un tas esot jaut?jums par Latvijas v?stures nem?c?šanu skol?s.
Dokument?l?s filmas „Ešafots. Soda izr?de” veidot?ji ir neatkar?go
producentu grupa „HansaMedia”: režisors Jur?is T?belis, producente
Gundega Tabaka, m?zikas autors M?rti?š Brauns. Filmas garums – 57
min?tes.
FOTO GALERIJA
17. oktobris b?s p?rmai?u diena. Šaj? pirmdien? s?kas mana deput?ta
darb?ba LR Saeim?. Šaj? vakar? LTV ?ter? p?d?jo reizi par?d?šos „Viss
notiek” raid?juma vad?t?ja status?.
Vai turpm?k kaut ko dar?šu raid?jum? „Viss notiek”? Uzreiz skaidrs,
ka l?dzšin?j? apjom? darboties nevar?šu. Man ir idejas par dažiem maziem
epizodiskiem darbiem. Ta?u – cik daudz un k?, to r?d?s laiks. Saeimas
deput?ta priekšraksti man t?das aktivit?tes neliedz, ta?u tikai tuv?ko
m?nešu pieredze r?d?s, cik daudz laika tam atrad?sies. J?piez?m?, ka
mans darbs „Viss notiek” netiek atalgots no sabiedrisk? TV budžeta jeb
nodok?u maks?t?ju naudas. Protams, neb?tu pie?aujams, ka raid?jum?
veidoju sižetus par politiku vai kaut k?d? veid? izmantoju raid?jumu
savas politisk?s darb?bas atspogu?ošanai. Kvantitat?va atpaz?stam?ba
neko nenoz?m?. K? redzam no p?d?jo Saeimas v?l?šanu pieredzes –
atpaz?stam?ba var veicin?t ar? sv?trošanu un neiev?l?šanu.
Es nov?l?tu, lai katrs politi?is atrod sev k?du radošu nodarbi.
Cit?di past?v liels risks k??t par politisko sp??u atkar?bas kret?nu. Un
t? nu gan b?s nelaime, ne tikai politi?iem pašiem, bet ar? visai
tautai.
Ilm?rs Latkovskis
Austriešu režisors Anton Pichler str?d? pie m?su filmas “Herdera atgriešan?s R?g?”.
Johans Gotfr?ds Herders (1744 – 1803) pasaules kult?ras v?stur? ir
atpaz?stams k? iev?rojams filozofs un liter?ts. Piecus savu person?bu
sp?c?gi inspir?jošus gadus jaunais Herders pavad?ja R?g? (1764 – 1769).
XX gadsimta beig?s no V?cijas uz dz?vi R?g? p?rc?l?s dzejnieks un
tulkot?js Mathias Knoll. P?c vair?k k? diviem gadsimtiem vi?š sav? veid?
atk?rtoja Herdera ce?u.
Filmas intriga ir Herdera atgriešan?s m?sdienu R?g?, sarunas ar
Mathias Knoll senatn?gaj?s R?gas viet?s. K? pasaule main?jusies, kas
palicis nemain?gs? Tas ir st?sts ar? par R?gu (Latviju) divu daž?du
laikmetu v?ciešu – Herdera un Knolla skat?jum?.
Inform?jam, ka m?su l?gumraksta, par vides pieejam?bu cilv?kiem ar
?paš?m vajadz?b?m, kuru parakst?jušas 19 nevalstisk?s organiz?cijas,
izskat?šana iek?auta Eiropas Parlamenta L?gumrakstu komitejas san?ksmes
darba k?rt?bas projekt?. Š? san?ksme notiks 20/12/2011 Brisel?.
Paredz?ts, ka l?gumraksts tiks izskat?ts apm?ram pulksten 16.45 .
San?ksmes gait?, pirms komitejas locek?i apspried?s l?gumrakstu, Komisiju aicin?s mutiski aktualiz?t inform?ciju.
L?dzu, iev?rojiet, ka komitejas san?ksmes norisei var sekot tiešsaist?, izmantojot š?du saiti:
http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/homeCom.do?language=LV&body=PETI
Ar Eiropas Komisijas pazi?ojumu deput?tiem par m?su l?gumrakstu var iepaz?ties: ŠEIT
Beidzot m?s esam sagaid?juši to, ko tik ilgi gaid?j?m. M?s esam sadzird?ti!
M?s.Kop?.Visiem.
2012.gada 3.janv?r? LTV1 plkst.22:15
Dokument?l? filma “M?ksla un vara. Skulmju dzimta.”
Filmas veidot?ji Latvijas v?sturi skat?juši
netradicion?l? veid? – s?kot ar 1998. gadu atpaka?gait? l?dz pat pirm?s
br?vvalsts laikiem. Galvenie varo?i ir Skulmju dzimta m?kslinieces
Džemmas Skulmes atmi??s. Latvij? m?ksla vienm?r bijusi ?paš?s
attiec?b?s ar varu, sp?l?joties ar noz?m?m, t? mums v?st?jusi domas, ko
saprat?s tikai sav?jie. Ar? tad, kad bijusi j?maks? nodeva rež?mam,
m?kslinieki pratuši izteikt v?rdos nepasak?mo, ieliekot sarkan?
str?lnieka ac?s t?s skumjas, ko uztvert sp?j tikai latvietis. M?kslas
vara un varas m?ksla – v?l pavisam nesen? pag?tn? š?s attiec?bas
izteica visu to cilv?ku ilgas, kas tiec?s p?c br?v?bas.
Filmas autors: Ilm?rs Latkovskis
Režisors: Olafs Okonovs
SIA "HansaMedia" darbinieki piedal?s LTRK ar Eiropas Soci?l? Fonda atbalstu r?kotaj?s apm?c?bu programm?s!
Latvijas Tirdzniec?bas un r?pniec?bas kameras (LTRK) apm?c?bu
programma, kuras m?r?is ir pan?kt b?tisku produktivit?tes l?me?a
paaugstin?šanu Latvijas uz??mumos. Biedr?ba "Latvijas Tirdzniec?bas un
r?pniec?bas kamera" ir nosl?gusi l?gumu Nr. L-APA-10-0016 ar v/a
"Latvijas Invest?ciju un att?st?bas a?ent?ra" par projekta
"Produktivit?tes Evol?cija" ?stenošanu ko l?dzfinans? Eiropas Soci?lais
Fonds. LTRK veic pasniedz?ju atlasi un organiz? atkl?tus mac?bu kursu
iepirkumus, public? m?c?bu kursu kalend?ru, detaliz?tu inform?ciju par
kursiem un pasniedz?jiem projekta Ofici?laj? m?jaslap?: www.produktivitate.lv un k?rto projekta dokument?ciju, atbilstoši ESF un MK noteikumiem.
Raid?jumam “Viss notiek” gaid?mas izmai?as. No 16.janv?ra raid?juma
vad?t?jas pien?kumus uz?emsies režisore un scen?riste Adri?na Roze
tand?m? ar žurn?la „Ir” koment?t?ju Paulu Raudsepu. Ar? raid?juma
redakcijai pievienojušies jauni autori, kas turpin?s veidot saistošus un
cilv?c?gus sižetus par visdaž?d?kajiem tematiem.
Izmai?as raid?jum? “Viss notiek” s?ka ?stenot v?l pirms publicista
Ilm?ra Latkovska iev?l?šanas Saeim? un raid?juma jaun?k?s autores Evas
Ikstenas – Strapc?nes l?muma doties ilgstoš? ce?ojum?. Šobr?d jau
sapulcin?ts jauns autoru kolekt?vs, kas sižetos paskat?sies uz visu, kas
notiek mums apk?rt ar svaigu un zin?tk?ru skatienu.
“Raid?jums “Viss notiek” piln?b? attaisno savu nosaukumu. M?s vienm?r
cenšamies b?t interesanti ne vien skat?t?jiem, bet ar? paši sev,” saka
A.Roze.
Turpm?k katru ned??u skat?t?jiem tiks pied?v?ta intervija ar k?du
interesantu person?bu vai savas nozares lietprat?ju. Pauls Raudseps
v?rt?g?s sarun?s p?t?s un skaidros, k? m?s ietekm? ekonomikas un finanšu
pasaules notikumi, bet Adri?na Roze veidos portret intervijas ar
spilgt?m Latvijas person?b?m un iepaz?stin?s skat?t?jus ar autoru
kolekt?va veidotajiem sižetiem.
Uz redz?šanas raid?jum? „Viss notiek”, pirmdienas vakaros plkst. 22:00 LTV1 un internet? www.vissnotiek.lv